Katru dienu līdz Ziemassvētkiem bibliotēkā notiek īpaša vienas dienas izstāde – Adventes kalendārs! Jau 2. decembrī bija dzejoļu diena, 3. decembrī – “Gribu visu zināt”.
Kā tu domā, kas varētu būt 7. decembra vai 12. decembrī izstādes tēma? Varbūt anekdotes, grafiskās noveles vai grāmatas angļu valodā? Lai to uzzinātu, noteikti ienāc bibliotēkā un uzzini .
Starp citu, šodien, 4. decembrī, ir pasaku diena! 
_mazs.png)
Pasaku Ķēniņš – Kārlis Skalbe
Šogad 7. novembrī “Kaķīšu dzirnavu” autoram Kārlim Skalbei paliktu 145 gadi.
Skalbe zināms, kā izcils latviešu pasaku autors, tāpēc viņš tiek dēvēts par ‘’ Pasaku ķēniņu’’
Noklausies Andra Keiša ierunāto, Kārļa Skalbes pasaku Kaķīša dzirnavas .
Kā arī aplūkot izstādi bibliotēkā.
Viena no mūsdienu zināmākajām rakstniecēm Nora Ikstena šogad svinēs savu 55. gadu jubileju.
Skolotāji literatūrā
5.oktobrī tiek svinēta skolotāja diena. Šī diena ir veltīta skolotājiem un viņu ieguldījumam izglītībā un sabiedrībā.
Skolotājus var sastapt ne tikai skolu telpās, bet arī paņemot rokās grāmatu, kur viņi bieži vien ieņem mentora lomu, sniedzot gudrību, iedvesmu un svarīgas mācības par dzīvi, attiecībām un cilvēka vērtībām.
Tāpēc skolas bibliotēkā tiek veltīta izstāde ‘’ Skolotāji literatūrā’’.
Pasaules tūrismu diena – 27.septembrī
Pasaules tūrisma diena tiek atzīmēta katru gadu 27. septembrī. Svētku mērķis ir pievērst uzmanību tūrisma jomas nozīmībai un tās svarīgai lomai ekonomikas attīstībā.
Skolas bibliotēka izveidojusi izstādi ar interesantām vietām uz kurieni varētu aizbraukt gan tepat Latvijā, gan citās valstīs.
2.februārī, savu 110. dzimšanas dienu svinētu izcilā grafiķe, iemīļotās latviešu bērnu grāmatu autore un ilustratore Margarita Stāraste.
Margarita Stāraste ir grāmatu ilustrētāja, kurai pateicamies par Zīļuku, Tinci, Kraukšķīti, un pārējiem – gan mākslinieces un rakstnieces pašas radītajiem tēliem, gan citu rakstnieku sarakstītajiem, jo arī viņi īpaši mīļi kļuva tieši pēc Margaritas Stārastes ilustrācijām.
Bibliotēkā ir iespēja apskatīt viņas ilustrētās grāmatas un palasīt viņas pasakas.
Bibliotēkā apskatāmas svētkiem raksturīgas dekorācijas un izstāde.
Mārtiņi!
Albertam Belam - 85
"Grāmatu pirkšanas mode, vienalga, kā tā arī izpaustos, vienmēr ir laba mode. Tā nav nicināma mietpilsonība. Kultūrpiramīda būvējas pamazām. Ja kāds ir ietekmējies no grāmatu pirkšanas modes, tad tas ir labi. Nelasīs pats, varbūt izlasīs bērni, vecmāmiņa, kad aizdes pensijā, un kas zina — arī pats vēlāk. Varbūt tādā ģimenē, kur tēvs pirka grāmatas un nelasīja tās, izaugs dēls — rakstnieks.
Grāmatas mājā piesaista uzmanību. Grāmata jau no mazotnes cilvēku vispamatīgāk saāķē ar kultūru. Labi, ka šī mode pie mums ieviesusies!"
Tā teicis šī mēneša jubilārs Alberts Bels laikrakstā ‘’Liesma ‘’ 1976. gada 1.septembrī.
Alberts Bels īstajā vārdā Jānis Cīrulis. Rakstnieks, psiholoģiskās prozas žanra pārstāvis. Šogad viņš svinēs 85 gadu jubileju.
Pēc A. Bela grāmatu motīva ir uzņemta spēlfilma ‘’Būris” https://www.filmas.lv/movie/1472/
kura 1993. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu, kā labākā spēlfilma.
Inesei Zanderei - 65
Vai esi kādreiz lasījis "Kaķis uz klavierēm" vai "Divas Almas"? Bet varbūt esi redzējis animācijas multfilmu "Kā Lupatiņi mazgājās"?
Kas kopīgs visiem trīm? Autore jeb dzejniece Inese Zandere! Šogad I. Zanderei 15. septembrī paliek 65 gadi. Tāpēc skolas bibliotēkā tiek veltīta izstāde par godu I.Zanderes dzimšanas dienai.
Izstādes plauktā vari iepazīties ar grāmatām, bet uz ziņojuma dēļa ‘’Lasi un uzzini’’ nelielu informāciju par dzejnieci.
Tēva diena
10.septembrī tiek svinēta Tēvu diena.
Kas ir Tēvu diena? Tēva diena ir svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā. Kāpēc jāsvin Tēvu dienu? Tēva diena ir lieliska iespēja pateikties tētim par visu to, ko viņš ir devis un darījis. Lai gan tam nebūtu jābūt tikai vienreizējam pasākumam svētku dienā. Arī ikdienā ģimenē būtu jārāda un jāmāca bērniem pateikties saviem vecākiem.
Tāpēc bibliotēka velta šiem svētkiem grāmatu izstādi.
Imantam Ziedonim 90
Šogad apaļu jubileju, svinētu viens no zināmākajiem latviešu dzejniekiem Imants Ziedonis, kam 3. maijā apritētu 90 gadu.
Ziedonis ir viens no izcilākajiem un visvairāk lasītajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejniekiem un publicistiem, īsās prozas žanra epifānija un literāro pasaku autors. Spilgts dižkoku kustības aizsācējs 20. gadsimta 80. gados un neatkarības atjaunošanas laika sabiedriskais darbinieks, Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, Kultūras fonda un Latvijas institūta vadītājs. Pēc viņa scenārijiem tapušas vairākas dokumentālās filmas.
Skolas bibliotēkā apskatāma izstāde, kur iepazīties ar Ziedoņa darbiem.
Raibu raibās Lieldienas
"Zinu, zinu, bet neteikšu, kur Lieldienu zaķis guļ.’’
Žilam Vernam - 195!
— Vai mēs vēl ceļamies gaisā?
— Nē! Gluži otrādi! Mēs slīgstam lejup!
— Vēl ļaunāk, Sairesa kungs! Mēs krītam!
— Dieva dēļ! Metiet laukā balastu!
— Tā, pēdējais maiss iztukšots!
— Vai balons sāk celties augšup?
— Nē!
Tā iesākās grāmata ‘’ Noslēpuma sala’’, ko uzrakstīja Žils Verns.
Žils Gabriels Verns bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus.
Šogad 8. Februārī Ž. Vernam paliek 195 gadu jubileja. Skolas bibliotēkā tiek veltīta grāmatu izstāde.
Saņemtas grāmatzīmes no Slovēnijas!
Oktobrī - Starptautiskajā skolu bibliotēku mēnesī – tika uzsākts projekts “Lasīšana globālam mieram un harmonijai”, kura laikā skolu bibliotēkas tika aicinātas piedalīties grāmatzīmju apmaiņas projektā. Mēs kopā ar 1.b. 1.d un 4.d klasi atsaucāmies un mūsu skolēnu veidotās grāmatzīmes aizceļoja uz citām valstīm. Nu esam pretī saņēmuši grāmatzīmes, kuras veidojuši skolēni no Vojniķas pamatskolas. Skola atrodas Slovēnijā un tajā mācās 800 bērnu.
Rūdolfam Blaumanim - 150!
Rūdolfs Blaumanis (1863–1908) ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma rakstniekiem – mīlēts un cienīts dzīves laikā un arī mūsu dienās.
Viņš strādājis par skolotāju Monreālas Latviešu sestdienas skolā, kā arī bijis algots darbinieks vairākos periodiskajos izdevumos ("Zeitung für den Stadt und Land", "Dienas Lapa", "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Pēterburgas Avīzes", "Latvija"). Latviešu un arī vācu publika iepazina Blaumani gan kā asprātīgu teātra recenzentu, gan kā satīrisku feļetonu un literāru tēlojumu autoru.
Skolas bibliotēkā izveidota izstāde, kur var ne tikai uzzināt par Rūdolfu Blaumani, bet arī noklausīties mūziku, ko viņš klausījies.
Ziemassvētki nāk!
Vai zini, kas jadara Ziemassvētku vakarā, lai nesāpētu zobs? Ko darīt, lai būtu bagāts? Lai uzzinātu, skolas bibliotēkā izveidota izstāde par Ziemassvētkiem, kur ne tikai var uzzināt kādu ticējumu, bet arī iemācīties dzejolīti, ko pie eglītes skaitīt, un palasīt pasakas.
Vairai Vīķei – Freibergai 85
Viņa - Vaira Vīķe – Freiberga!
Vaira Vīķe-Freiberga ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore. Pēc atgriešanās no emigrācijas Kanādā vadījusi Latvijas Institūtu, bet 1999. gadā tikusi ievēlēta par Latvijas
Valsts prezidenti. 2001. gadā atzīta par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.
Skolas bibliotēkā ir veltī izstāde, kurā var uzzināt par Vaira Vīķes – Freibergas dzīves notikumiem, kā arī iepazīties ar grāmatām , ko ir publicējusi.
Šogad Astridai Lindrēnai paliktu 115 gadu. Dzimusi 1907.gada 14.novembrī, Zviedījā. 2002. gada 28. janvārī 94 gadu vecumā aizgāja mūžībā. Viņas grāmātas daudzi bērni visā pasaulē ir izlasījuši un arī Latvijā. Zināmākās no tām ir "Pepija Garzeķe" un "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta".
Skolas bibliotēkā ir iespējā iepazīties ar citiem grāmatu tēliem, piemēram, Ronju, Emīlu un Lotti. Kā arī uzzināt interesantus faktus par rakstnieci un palasīt uz bibliotēku durvīm grāmatu varoņu citātus.
No Lāčplēša dienas līdz Latvijas Neatkarības dienai norisinās izstāde, kas veltīta Patriotu nedēļas notikumiem. Ienāc un paskaties, cik daudzveidīgi ir Lāčplēša ordeņi! Aizej uz bibliotēku un esi gudrāks par citiem!
Šogad dzejniekam Eduardam Veidenbaumam 3. oktobrī paliktu 155 gadi.
Dzejniekam skolas bibliotēkā tiek veltīta izstāde. Izstādē var iepazīt dzejnieka biogrāfiju, kā arī izlasīt dzejoļus un noklausīties dažādu mūziķu ierakstītas dziesmas ar E. Veidenbauma dzejas vārdiem, noskenējot QR kodu.
Šo dziesmu QR kodi ir izvietoti dažādās vietās skolas gaiteņos. Līdz ar to ar dziesmām var iepazīties visi interesenti.
Citi interesenti var noklausīties šeit
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos.
Izstādē var noskaidrot kā senie latvieši svinēja Miķeļdienu un uzzināt pēc ticējumiem, kādu laiku sola pavasarī un ziemā.
Dzejas dienā 2.b klases skolēni bija ļoti radoši. Seši skolēni: Eva, Keita, Sofija, divas Elzas un Oskars paši sacerēja savu dzejoli par rudeni un uzzīmēja tam ilustrāciju. Skolēnu darbus var apskatīt bibliotēkā. Pateicamies skolotājai Jūlijai Gribai par ideju.
Māmiņas dienai
Pēterim Brūverim - 65!
24.aprīlī mūsu novadnieks Pēters Brūveris būtu svinējis 65 gadu jubileju
Pēters Brūveris dzimis 1957.gadā Stopiņu pagastā, dzīvojis Stopiņu novada Līčos “Kalēju” mājās, kur tagad notiek Dzejas dienas un citi literārie pasākumi. Katru gadu tiek organizētas talkas mājas teritorijas sakopšanā. Ulbrokas bibliotēkā ir īpaša lasītava nosaukta Pētera Brūvera vārdā. Tur glabājas arī rakstnieka personiskās lietas.
Viņš sarakstījis 10 dzejoļu krājumus pieaugušajiem un ir autors 11 bērnu dzejoļu un pasaku dzejā grāmatām. Dažas P. Brūvera sarakstītās bērnu grāmatas : “Kā lauku pele pie pilsētas peles brauca”, “Gliemezis un cīrulīte”, “Sīli vai tu mani mīli”, “Labas uzvedības ābece,” “Brīnumdzejoļi”’, “Raibajā pasaulē”,” Mēs ap eglīti”, ”Katram mazam putniņam…”. Dzejoļu grāmata “Brūveri brūvē” ir autora kopdarbs ar meitām Indru un Zani, jo arī abas meitas raksta dzejoļus.
Rakstīja dziesmu tekstus teātra izrādēm. Populāras kļuvušas Valta Pūces dziesmas ar Brūvera vārdiem no teātra izrādes “Šveiks” (Dailes teātris, 1998). P.Brūveris ir teksta autors animācijas filmai “Neparastie rīdzinieki” (2001). Dažādi komponisti izmantojuši Pētera Brūvera dzejoļus dziesmu radīšanā.
Noklausieties: https://www.youtube.com/watch?v=wMTeMa2JPXI
Dzejnieks ir saņēmis dažādas balvas un prēmijas par savām grāmatām.
Dzejnieks un tulkotājs miris 2011.gadā un apglabāts Ulbrokas meža kapos.
Nāc uz bibliotēku un iepazīsties ar Pētera Brūvera daiļradi! 
Mūsu skolas biblotekā izveidota izstāde par Lieldienām. Man likas interesanti tas, ka tur ir grāmatas par dažādām dekorācijām, piemēram, cepures olām un groziņi, kur var ielikt olas, kā arī dažādas citas lietas.
Lai gan lielākā daļa skolēnu neapmeklē skolu, tomēr visiem ir iespēja baudīt izstādi skolas bibliotēkā, kas veltīta 1990.gada barikāžu aizstāvju atcerei.
Līdz Ziemassvētkiem vēl var paspēt! I ludziņu iestudēt, i rotājumus pašiem uztaisīt i dzejoļus jaunus iemācīties. Lai būtu vieglāk, skolas bibliotēka visu nolikusi pa rokai. Ķeriet iedvesmu
Par godu šim notikumam bibliotēkā pievērsta uzmanība viņa dartbiem. Ieskaties un Tu noteikti secināsi, ka kaut ko esi lasījis!
JĀNIM PORUKAM - 150
Atzīmējot Jāņa Poruka 150 gadu jubileju, skolas bibliotēka piedāvā noklausīties trīs audiogrāmatas:
Jānis Poruks "Kauja pie knipskas"
Jānis Poruks "Kukažiņa"
Jānis Poruks "Ubagi gadatirgū"
Tāpat var apskatīt dažādos gados izdotas Jāņa Poruka grāmatas. Neliels ieskats piedāvātajā izstādē. 
Mārai Zālītei – 70!
Tam par godu neliels konkurss. Kā jums liekas, kuri fakti nav patiesi?
- Dzimusi Krasnojarskas novadā no Latvijas izsūtīto ģimenē.
- Bija Tukuma rajona čempione daiļslidošanā.
- Murjāņos trenējās kamaniņu braukšanā.
- Viņa ir Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle.
- Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
- Viņai ir Barikāžu piemiņas medaļa.
- Gruzijā ieguvusi V.Majakovska literāro prēmiju.
- Vācija ieguvusi J.G.Herdera literāro prēmiju.
- Viņai ir četras Literatūras gada balvas.
- Par tekstu dziesmai "Veltījums" saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017", jo dziesma atskaņota televīzijā, radio un publiskā izpildījumā – koncertos Latvijā un Vācijā.
Māra Zālīte ir arī vairāku dziesmu vārdu autore.
"Lulla Lulla" no izrādes "Tobago" (Dailes teātris)
"Tev par pilsoni, pasaule, nederu" (Vokālais ansamblis "Mundus")
"Nē, manis nav" no rokoperas "Sfinksa" (Latvijas Nacionālais teātris)
"Veltījums" 
Foto reportāžu pirmo reizi veidoja Sabiedrisko attiecību pulciņa 1.klases skolniece Sofija.