Jaunumi

Skolotāji mācās izmantot mākslīgo intelektu

Teju katrs būs dzirdējis vai personiski saskāries ar mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu mūsu ikdienā. Īpaši aktuāli tas kļuva pirms gada, kad publiski pieejams kļuva tāds interneta robots kā ChatGPT.

Cīnīties pret vai sadarboties? Atļaut nevar aizliegt – kur likt komatu? Jeb tomēr izmantot savā un izglītības labā? Skolām un skolotājiem tas ir īsts izaicinājums.

Tādēļ Ropažu novada Izglītības, jaunatnes lietu, kultūras un sporta departamenta Sociālās un pilsoniskās jomas un Tehnoloģiju jomas koordinatori oktobrī un  novembrī Ulbrokas vidusskolā skolotājiem rīkoja mācības par MI izmantošanu mācību procesā. Kā arī, lai mēs, skolotāji, paši saprastu, kas “lācītim vēderā”.

 

Nodarbības vadīja Evija Mirķe PhD, izglītības zinātnes pētniece. Skolotāju pieredze bija dažāda, vieni MI jau izmantojuši praktiskajā darbā, citi niekojušies, uzdodot viltīgus jautājumus interneta robotam, priecājoties par smieklīgām atbildēm, vēl citiem šī bija pirmā iepazīšanās un mēģinājumi.

Skolotāji iepazinās gan ar populārākajām MI vietnēm, kuras vairāk vai mazāk sekmīgi izmanto skolēni, gan ar tām, kas izstrādātas tieši izglītības darbiniekiem, lai atvieglotu mācību procesa organizācijas un plānošanas darbu. 

Secinājums – pagaidām bez paša skolotāja un skolēna zināšanām un prasmes tās pielietot, MI īsti nestrādā. Aizliegt nav vērts, vismaz ne vidusskolas posmā, labāk izmantot to derīgo, ko piedāvā tehnoloģijas. MI nav brīnumlīdzeklis, bet var būt labs palīgs.

Noslēgumā neliels sveiciens šo rindiņu lasītājiem no ChatGPT robota: "Sveicieni visiem, kuri ir atvērti jaunrades iespējām un mācību procesa inovācijām, izmantojot mākslīgo intelektu! Šī tehnoloģija ne tikai paplašina mūsu redzesloku, bet arī atver durvis jaunām iespējām mācībās.”

Neila Krave, sociālās un pilsoniskās mācību jomas koordinatore

Dalīties:

Vairāk

J Plecu pie pleca, soli pie soļa Lasīt vairāk

Plecu pie pleca, soli pie soļa

5. oktobris - mūsu svētki - Skolotāju diena, kuru sagaidām ar dalītām jūtām - ar prieku par paveikto, par bērnu sasniegumiem, par kopā būšanu ar kolēģiem, bet vienlaikus jūtamies nenovērtēti, noguruši, neesam skaidrībā par nākotni un tā mēs jūtamies gadu no gada...